Termins “mīlestības atkarība” tiek lietots, lai aprakstītu attiecību modeli, kurā pārņemtība ar partneri, bailes no pamešanas un vajadzība saglabāt attiecības sāk būtiski sašaurināt cilvēka dzīvi. Tā nav oficiāla klīniska diagnoze, un ne katra intensīva iemīlēšanās vai smaga šķiršanās nozīmē atkarību.

01

Kas ir mīlestības atkarība?

Mums ir dabiska vajadzība pēc tuvības un attiecībām. Tāpēc jautājums nav par to, vai cilvēks mīl par daudz. Jautājums ir par to, vai attiecībās paliek vieta arī pašam sev.

Problemātiskā modelī partneris vai pati attiecību ideja var kļūt par galveno veidu, kā justies droši, vērtīgi un dzīvi. Tad arvien vairāk uzmanības aiziet partnera noskaņojuma vērošanai, attiecību glābšanai vai fantāzijām par to, kā viss varētu kļūt citādi.

Robeža nav jūtu stiprumā. Tā ir tajā, cik daudz savas dzīves, vajadzību un robežu cilvēks attiecībās pazaudē.

02

Pazīmes, kuras vērts pamanīt

Atsevišķa pazīme pati par sevi neko nepierāda. Svarīgi ir skatīties uz kopainu — vai šis modelis atkārtojas, rada ciešanas un traucē ikdienai.

  • Domu pārņemtība. Liela dienas daļa paiet, domājot par partneri, attiecību nākotni vai iespējamu atraidījumu.
  • Sevis pielāgošana. Pamazām pārņem otra intereses un vajadzības, bet savējās kļūst grūti nosaukt.
  • Bailes no pamešanas. Partnera distance rada spēcīgu trauksmi un vēlmi kontrolēt vai nekavējoties atjaunot tuvumu.
  • Robežu zaudēšana. Ir grūti pateikt “nē”, aiziet no kaitējošas situācijas vai noturēt lēmumu.
  • Intensitātes meklēšana. Mierīgākas attiecības šķiet tukšas, tāpēc rodas vajadzība atkal piedzīvot sākotnējo eiforiju.
Svarīgi

Šis nav pašdiagnostikas tests. Līdzīgas sajūtas var rasties dažādu iemeslu dēļ, un tās labāk saprast sarunā, nevis piešķirot sev diagnozi.

03

Kāpēc šķiršanās var būt tik smaga?

Jebkura šķiršanās var nest skumjas, dusmas, bailes un vientulību. Taču reizēm cilvēks it kā iestrēgst zaudējumā: domas nepārtraukti atgriežas pie bijušā partnera, labie brīži tiek idealizēti, bet tas, kas attiecībās sāpēja, uz laiku pazūd no redzesloka.

Pētījumos par romantisku atraidījumu redzams, ka šī pieredze iesaista smadzeņu sistēmas, kas saistītas ar motivāciju, ieguvumu un zaudējumu. Tas palīdz saprast, kāpēc ar padomu “vienkārši tiec tam pāri” parasti nepietiek.

Gaisma aiz aizkara klusā telpā
Atveseļošanās nav lineāra — tajā ir gan skaidrāki, gan grūtāki posmi.

04

Saikne ar piesaisti

Veidu, kā piedzīvojam tuvību pieaugušo attiecībās, var ietekmēt agrīnā attiecību pieredze. Ja tuvība reiz ir bijusi neparedzama, arī vēlāk attālums no partnera var tikt piedzīvots kā īpaši apdraudošs.

Tas nenozīmē, ka cilvēks ir nolemts vienam attiecību modelim. Piesaistes veids nav spriedums. Drošās attiecībās un psihoterapijā iespējams pakāpeniski pamanīt savas reakcijas, nosaukt vajadzības un izmēģināt citādu veidu, kā būt tuvumā.

05

Kad meklēt palīdzību?

Saruna var būt noderīga, ja attiecību dēļ ir grūti gulēt, strādāt vai rūpēties par sevi; ja atkārtojas kaitējošas attiecības; ja bailes no pamešanas nosaka lēmumus; vai ja pēc šķiršanās ciešanas ilgstoši nemazinās.

Psihoterapijā nav uzreiz jāatsakās no attiecībām vai jāpieņem gatavs lēmums. Sākumā var vienkārši mēģināt saprast: kas notiek ar mani, ko es šajās attiecībās meklēju un kur esmu pazaudējis savu balsi?

Avoti un piezīmes

Raksts balstīts Lindas Zīvertes profesionālajos novērojumos un pētījumos par problemātisku romantisko pieķeršanos. “Mīlestības atkarība” nav DSM-5 klīniska diagnoze.

  1. Earp B. D. et al. “Addicted to love: What is love addiction and when should it be treated?” 2017.
  2. Fisher H. E. et al. “Reward, addiction, and emotion regulation systems associated with rejection in love.” 2010.
  3. Zou Z. et al. “Romantic Love vs. Drug Addiction.” 2016.